Lai skaidrāk noskaidrotu regulatora darbības principu, nepieciešams precizēt jautājumu: Kādiem nosacījumiem jābūt drošai gāzes sadegšanai? Lai cietais kurināmais degtu droši, ir divi nosacījumi: viens ir pareizais sadegšanas gāzes (gaisa vai skābekļa) daudzums, bet otrs – degošais materiāls uztur noteiktu temperatūru (parasti virs aizdegšanās punkta).
Cietai sadegšanai sadegušās daļas siltuma pārneses režīms uz nesadegušo daļu ir vadītspēja un starojums, un degšanas virziens tiek attīstīts no ārpuses uz centru. Cietajai vielai sadedzinot, notiek termiskā izplešanās, un tilpums kļūst liels, bet izmaiņas ir nelielas, un pārvietojums ir gandrīz nulle. Kad gāze tiek sadedzināta, sadedzinātās daļas siltuma pārneses režīms uz nesadegušo daļu palielina konvekcijas režīmu papildus vadītspējai un starojumam, un degšanas virziens tiek attīstīts uz āru no centra. Gāzei sadegot, notiek intensīva termiskā izplešanās, un produkta tilpums ir simtiem tūkstošu reižu pirms sadegšanas, un pārvietošanās notiek salīdzinoši ātri. Tāpēc, ja tiek izpildīti tikai divi iepriekš minētie nosacījumi, gāzi nevar droši sadedzināt.
Mūsdienu degšanas teorija vēsta, ka gāzes drošības degšanai ir jābūt arī trešajam nosacījumam, tas ir, jāsaglabā noteikta gaisa spiediena starpība, lai gāzes izplūdes ātrums būtu vienāds ar degšanas ātrumu. Tikai tādā veidā, sasniedzot dinamisko līdzsvaru noteiktā diapazonā, liesma var uzturēt stabilu stāvokli, tādējādi panākot drošu gāzes sadegšanu. Ja gaisa spiediens ir pārāk spēcīgs, gaisa izplūdes ātrums būs lielāks par degšanas ātrumu, izraisot liesmas degšanu prom no ugunskura noteiktā attālumā. Šo parādību sauc par liesmas atdalīšanu. Ja gāzes spiediens turpina pieaugt, liesma degs tālāk no uguns atveres, liesmas 2 stabilitāte tiks vēl vairāk iznīcināta, un liesma būs nepastāvīga, līdz tā pilnībā nodzisīs. Šo parādību sauc par uguni. Kad uguns ir izslēgta, gāze turpinās izplūst, gaisā veidojot lielu daudzumu toksiskas vai sprādzienbīstamas gāzes, kas viegli izraisa negadījumu; ja gāzes spiediens ir pārāk mazs, degšanas ātrums būs lielāks par izplūdes ātrumu, izraisot liesmas iekļūšanu uguns caurumā un turpina degt. Šo parādību sauc par rūdīšanu. Rūdīšanas laikā notiek nepilnīga anoksiskā stāvokļa sadegšana, rodas liels daudzums toksiskas gāzes, kā arī naftas gāze tiek izlieta uz āru, kas arī var izraisīt negadījumu.
Ar lielu skaitu inženieru un tehniķu eksperimentu tas ne tikai apstiprināja, ka gāzes drošības sadegšanai jāsaglabā noteikta spiediena starpība, bet arī apstiprināja dažādu komponentu gāzi, spiediena starpība, kas nepieciešama drošai sadegšanai, nav vienāda. Piemēram: mākslīgā gāze, 80-100mm ūdens stabs; sašķidrinātā naftas gāze, 250-350mm ūdens stabs. Iepriekš minētais 2940 Pa ir šo divu vērtību vidējais rādītājs.
& #39;atgriezīsimies pie regulatora principa. Kad mēs atveram cilindra leņķa vārstu (ti, ventilācijas slēdzi), augstspiediena sašķidrinātā naftas gāze iziet cauri ieplūdes caurulei un atver vārsta blīvi apakšējā telpā. Palielinoties gāzei apakšējā telpā, spiediens apakšējā telpā palielinās. Gumijas plēve ir pacelta uz augšu. Augšējās gaisa kameras tilpums pakāpeniski samazinās. Ja augšējā gaisa kameras spiediens ir lielāks par atmosfēras spiedienu, iekštelpu gaiss lēnām tiek izvadīts no elpošanas atveres, un spiediena ierosinātājs tiek vienu reizi izelpots. Šajā procesā sviras labais gals virzās uz augšu, bet kreisais gals tiek nospiests uz leju, tādējādi ieplūdes sprausla tiek pakāpeniski aizvērta un gaisa padeve tiek apturēta, tā ka apakšējā gaisa kameras spiediens vairs nepaaugstinās.
Kad gāzes krāsns slēdzis ir ieslēgts, gāzes spiediens tiek samazināts, jo tiek izvadīta gāze, gumijas plēve ir ieliekta, sviras labais gals tiek pārvietots uz leju, kreisais gals tiek pārvietots uz augšu, vārsta spilventiņš ir atvērts, un augstspiediena naftas gāze nonāk apakšējā gaisa kamerā. Šajā procesā augšējās gaisa kameras tilpums pakāpeniski kļūst lielāks. Kad tā spiediens ir zemāks par ārējo atmosfēras spiedienu, gaiss no ārējās elpošanas atveres iekļūst augšējā gaisa kamerā, un spiediena regulatora ieelpošanas process ir pabeigts.
Tāpēc plīts degšanas procesā gumijas plēve ir nepārtraukti izliekta un ieliekta, un vārsta paliktnis tiek darbināts ar sviru, kā arī tiek atvērts un aizvērts. Visās dinamiskajās izmaiņās mums ir jāgarantē tikai spiediena regulatora svira, kreisās un labās rokas garums (ņemiet vērā kreisās īsās un labās puses īpašības), ir saprātīga proporcija, kā arī gumijas plēve. un atspere sviras labajā galā. Piemērota spēka pielikšana ļaus vārsta paklājam atvērties daudz mazāk nekā aizvēršanās laikā un tam būs atbilstoša attiecība starp diviem periodiem. Šī pareizā attiecība nodrošina gaisa spiedienu apakšējā gaisa kamerā, kas vienmēr ir par aptuveni 2940 Pa lielāks nekā augšējā gaisa kamerā. Augšējā gaisa kameras spiedienam to var tuvināt kā ārējā atmosfēras spiediena vērtību tajā brīdī. Tādējādi gāzes spiediens, kas iziet no ugunskura, vienmēr būs lielāks par atmosfēras spiediena vērtību 2940 Pa, un gāze sadegs līdzsvara stāvoklī. Šis ir pirmais regulatora dizaina smalkums.
Otrais smalkums, kas izteikts elpošanas atveres dizainā, ir tik oriģināls. Pirmkārt, kāpēc elpošanas caurums ir izurbts augšējā dzinēja pārsega malā? Tā vietā, lai veiktu urbšanu citās vietās, kuras ir viegli urbt? Otrkārt, elpošanas atveres diametrs ir 0,8 milimetri. Tas var iziet cauri vismazākajam rūsas adatu skaitam. Kāpēc diafragma ir tik maza?
Caurums ir izurbts uz dzinēja pārsega malas, lai noturētu to pret gumijas membrānu. Ja gaisa spiediens apakšējā gaisa kamerā ir pārāk liels, gumijas plēve izspiedīsies uz augšu un nekavējoties bloķēs elpošanas atveri, neļaujot gaisam augšējā gaisa kamerā izplūst uz āru no elpošanas atveres. Saskaņā ar Boila' likumu gaisam, kas ir noslēgts augšējā gaisa kamerā, ir noteikts gaisa daudzums, un tā spiediens nepārtraukti palielinās, jo tilpums kļūst mazāks. Tas ir pV=konstante. Gumijas plēve tiek novērsta no pārmērīgi lielās gaisa spiediena starpības starp augšējo un apakšējo gaisa spiedienu bojājumiem, kā arī tiek novērsta naftas gāzes noplūde diafragmas bojājumu dēļ.
Elpošanas atveres diametrs ir 0,8 milimetri, bet cauruma dziļums ir aptuveni 1 cm. Šeit tiek pilnībā izmantotas šķidruma mehānikas zināšanas. Kad šķidrums ir kustībā, aizkavēšanās dēļ radīsies iekšēja berze. Jo mazāks urbuma laukums, jo lielāks dziļums, jo lielāka iekšējā berze un amortizācijas efekts – plūsma sekundē kļūst mazāka. Tādā veidā augšējai gaisa kamerai ir ilgs process izelpas un ieelpas laikā, tādējādi nodrošinot, ka dinamiskajās pārmaiņās, kad LPG tiek palielināts vai pazemināts, tas nav straujš pieaugums, ne arī straujš samazinājums, un var uztaisīt liesmu. Stabila degšana atspoguļo dinamiskā līdzsvara regulēšanas procesu.
